1600-LU-187-0029
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-09-02 19:14:45
Atšifrējums

65788

Stāsti manim, Daugaviņa,
Gauja, jel necieti klus'!
Kur aug mana līgaviņa,
Vai tā drīz jau liela būs?

Gaujas malā, dziļā lejā,
Sarkanbaltas rozes zied.
Tur meitiņa košā sejā
Līgodama cauri iet.

Daugav' balta putodama,
Oša laivu vizina.
Meitiņ, laivā sēdēdama,
Villainīti balina.

Brauc ar dievu, daugaviete,
Oša laivā sēdēdama!
Pini kroņus, gaujmaliete,
Puķes klēpī turēdama!

Man pašam līgaviņu
Laimas māte audzināja.
Lauku māte, meža māte
Tai pūriņu darināja.
Šī dziesma pazīstama kā rotaļa, kuru teicēja iemācījusies, vēl maza būdama.

65789

Par dzīvi domas man tālu klīst,
Ko cereju, viss izirst man.
Nav vērts, bez mērķa kā dzīvoju,
Tad labāk dzestrā kapā aizeju.

Reiz jauku sapni es sapņoju,
Ko cerēju, to ieguvu.
Sirds debess laimē man līksmojās,
Un Laimes māte mani auklēja.

Div' zilās acīs es lūkojos
Un rožu lūpām tuvojos.
Drīz sapnis beidzās, viss izgaisa,
Tik žēlabās man sirdi atstāja.

Šo dziesmu dzied vēl arvien.

65790

Līgodama upe nesa
Zaļu ziedu vaiņadziņu. 2 x
Dziedādamas tautas veda
Vainadziņa vijējiņu. 2 x

Strauta malā ganīdama,
Strautā metu vainadziņu. 2 x
Lai vizina strauta viļņi,
Ne nelietis tēva dēls! 2 x

Arī šo dziesmu vēl joprojām dzied.
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaLatvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes materiāli
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.