Ak161-Ligitas-Vucenas-dienasgramatas-14-0021
AtšifrējaBiruta Ēķe
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2020-11-21 18:49:18
AtšifrējumsVēl viens gadījos. Pēdējo reizi gurķus vest man nozīmēja pašizkrāvēju. Es vienmēr raudu par to kastu celšanu, prasu krāvējus - un lūdzu! Nevienu cilvēku nevar paņemt līdzi, cel pati.
Sestdien biju Rīgā, aizbraucu uz Botanisko dārzu apskatīt dālijas un gladiolas un iegādāties jaunas grāmatas protams dārzkopībā. Atkal iztērēju kādus sešus rubļus- daudz jau nē.
"Zemes sāls"
"Ļaudis nosodīs. Ļaužu spriedums ir nežēlīgs. "
"Nav jābūt vecākam par saviem gadiem, taf sirds vienmēr būs jauna."
"Sofijai Zaharovskai. Kā ceļa rādītāja zvaigzne atklātā jūrā vada kapteini caur vētrām un bangām uz ilgoto mērķi, tā jūsu tēls ved mani uz priekšu pa grūto, akmeņaino ceļu uz mirdzošajiem zinātnes kalngaliem."
"Lai aizraujas. Vai tad tu neesi meitene, un vai tev nav patīkama vīriešu atzinība? Saproti, ka jaunība taču tieši tādēļ dota."
"Atšķirtība var būt ij grūta, ij viegla. Ja vien ticība tam, ko mīli, ir vesela un neiedragāta,- tad sirds pārvarēs šķiršanās skumjas." (Turgeņevs)
"Marina uzskatīja sevi par mīkstas dabas, piekāpīgu, pierunājamu un palaikam naivi uzticīgu cilvēku, un tā tas īstenībā arī bija. Bet viņa apzinājās sevī kādu īpašību- viņas sirdsapziņa nebija uzpērkama. Viņa varēja piekāpties un ļauties pierunāties tikai līdz zināmai robežai. Līdz ko Marina juta, ka mīkstsirdība sāk darīt pāri sirdsapziņai, viņa kļuva stingra un nepielūdzama. Par šo viņas īpašību nezināja daudzi, tāpēc ka tā parādījās tikai sarežģītos dzīves apstākļos.
"Tik tiešām gan, ka mīlestība ir egoistiska. Runājam par mani, bet viņa domā par sevi." Sofija par Soņu
"- Maksims saka, ka sievietes bieži novecojot nevis fizisku vājību dēļ, bet aiz apziņas trūkuma. Pēc viņa domām, četrdesmit gadu posms var vilkties sešus, septiņus un pat desmit gadus, bet daudzas to nobeidz divi trīs gados, pašas sevi tā nolemdamas vecumam. Daža sieviete, saka Maksims, spriež tā:"Vīrs ir, bērni paaugušies, darbā veicas tīri ciešami. Ko tad nu vēl." un nepamana, ka, atsakoties no lieliem centieniem, viņa pati sev labprātīgi piespriedusi agru vecumu. Lūk, tā pamazām nolaižas, un visbiežāk tas sākas ar ārējo izskatu. Un tā skaties tik, kādreizējai modernai sievietei mugurā ieraugi neglīta fasona un drūmas krāsas kleitu. Pēc tam satiec šādu sievieti un redzi, ka viņa arī visādi citādi kļuvusi nolaidīga: mati nesukāti, zeķes sagriezušās, kleita negludināta. Arī sirdī viņai tāds pats haoss. Paiet gads,
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaLigitas Vucenas dienasgrāmatas
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.