1600-LU-433-0003
AtšifrējaMalvine
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2018-10-09 15:56:16
Atšifrējums                                                                    -4-
NACIONĀLAIS  SASTĀVS:
latvieši -  15 891  (76,8%)
krievi -  3654  (17,7%)
baltkrievi - 358  (1,7%)
ukraiņu -  285  (1,4%)
poļi -  215  (1,1%)
citi -  282  (1,4%)

                                                        VĒSTURE.
      Cēsis ir viena no vecākajām pilsētām Latvijā, dibināta 13. gadsimta sākumā. Tolaik šeit dzīvoja vendu cilts. Viņu vārds kļuva par pamatu pilsētas vāciskajam nosaukumam "Wenden". Cēsīs no viduslaikiem saglabājies sākotnējais ielu tīkls, nocietinājumu mūru fragmenti, kā arī senākās mūra celtnes Ziemeļvidzemē - Livonijas ordeņa pils un Sv. Jāņa baznīca. Ielu apbūve, kā arī Cēsu pilsmuižas ēku komplekss veidojušies 18. gs. 2.pusē - 19. gs. Cēsu nosaukums pirmo reizi minēts 1206.g. Indriķa hronikā, bet pilsētas pirmsākumi meklējami Riekstu kalnā, kur 11. - 13. gs. atradusies vendu koka pils. Ap 1209.gadu vācu bruņinieki sāka celt mūra pili, kas kļuva par ordeņa zemju pārvaldes centru Livonijā. No 1239.g. līdz 1561.g. tajā atradās Livonijas ordeņa mestru rezidence.
       Vēstures dokumentos Cēsis kā pilsēta pirmo reizi minēta 1343.gadā. To apjoza nocietinājumu mūris ar pieciem vārtiem un astoņiem torņiem. Izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ 14. gs. beigās.  15. gs. sākumā Cēsis ieņēma arvien nozīmīgāku vietu tirdzniecībā, kļūstot par Hanzas locekli.
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaLatvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes materiāli
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.